AKTUALITĀTES »  Jaunumi
 
Vietējo ražotāju pieredzes un labās prakses īstenošana Kedaiņos. Katrai vietai – sava leģenda .  Drukāt

Jau ceturto reizi projekta  pasākumā  2014.gada 11.,12.jūlijā   „ABC vietējiem ražotājiem” satikās  amatnieki un mājražotāji no 5 Vidzemes partnerībām. Šoreiz   Lietuvā, senajā tirgotāju   pilsētā Kedaiņos. Pilsētas dzīves ritmu nosaka dažādu nacionalitāšu  pārstāvju aktivitātes, tas vēsturiski  veidojis   stipras vietējo  ražotāju un tirgotāju tradīcijas.

Pasākums bija  norisēm bagāts. Pirmajā dienā  mājražotāji   vecpilsētas multikultūru centrā  izstādē/degustācijā prezentēja  dažādus gatavotos pārtikas produktus.  .  Konferences dalībnieku  īpašu atzinību saņēma gan  biedrības „Cēsu rajona lauku partnerība”  Mārsnēnu pagasta zemnieku saimniecības „Ieviņas” gatavotais dažādais mājas sieru klāsts, gan  „Braslas” maizes cepēju piedāvājums, gan „Satekas” gurķu  salātu meistari. Pilsētas krodziņos apmeklētājiem   visu nedēļu tika piedāvāta Latvijas gardēžu iecienītāko recepšu ēdieni.   Konferencē  seno amatu meistare Sigita Grigalūniene  iepazīstināja ar  Lietuvas lauku tradicionālo kulināro mantojumu; Tomas Pranis no Vietējās rīcības grupas „Pajūrio kraštas” stāstīja par mazo uzņēmēju iespējām attīstīt savu darbību lauku reģionos un Māris Cīrulis, „Cēsu rajona lauku partnerības” projekta vadītājs – par dažādu zīmolu   darbību un pieejamību vietējo ražotāju produktu atpazīstamībā un popularizēšanā.

Pēcpusdienā  Kedaiņu Vietējās rīcības grupas pārstāvji dalījās savā pieredzē. Kedaiņu lauku teritorijā pēdējos trīs gados atbilstoši stratēģijai, īstenoti 46 LEADER projekti, plānots pabeigt vēl 31 iesāktos. Prioritārās rīcības sekmē dažādu sociālo un ekonomisko uzņēmējdarbības formu veicināšanu, iekļaujot amatniecību, tūrismu.  Ciemu kopienu pārstāvji Dalībnieki apmeklēja tuvējos aktīvistus, vietējās rīcības grupas par projektu rezultātiem – Peledu kaimas (Pūču)  ciemu un Nociūnu  (ziepju ) ciemu.

Peledu  kaimas ciems atrodas  kilometrus četrus no Kedaiņiem, senāk bijis dzīvesvieta daudziem  cukurfabrikas, minerālmēslojuma ražotnes strādniekiem  un  vairāk zināms kā melioratoru centrs, tagad  mīt ap 1200 iedzīvotāju  Sadarbībā ar pašvaldību un vietējās rīcības grupu aktīvie iedzīvotāji  kopienas centrā  izveidojuši tikšanās vietu, un  turpina radīt jaunas tradīcijas, kas būtu pievilcīgas  viesiem un vietējai sabiedrībai.  Ciema simbols ir pūce – zināšanu, gudrības, vieduma un cieņas simbols.  Apkārtne tiek labiekārtota;  apstādījumos, zālājos   daudz dažādu koka un citu materiālu pūču skulptūru.  Centra telpās regulāri  notiek dažādas mūžizglītības aktivitātes – mācības, daudzveidīgi amatniecības kursi, saviesīgas tikšanās, tūristu uzņemšana.  Apmeklētāji  no jestrajām  lauku sievām uzzina teiku par Pūču ciema rašanos, dažkārt  tiek cienāti ar īpašām pūču „olām” (pildīti kartupeļi) un „sirseņu” medu, tiek aicināti kopā nodziedāt Pūču ciema himnu un citas dziesmas,  sadancot, padarboties dažādos amatos un vairot  dažādo pūču  veidus un  skaitu ciemā . Laikam ritot ,  centriņa darbības papildinās un mainās. Kopīgi rodas jaunu projektu ieceres ar mērķi, lai Pūču ciemā iegrieztos   vairāk cilvēku.

Arī mazajā  Nociunai ciemā (dzīvo 200 vietējo)  ar projektu atbalstu izveidots neliels sabiedriskais centrs.  Partnerībā ļaudis to dēvē par  Nociunu muilinyčia (Ziepju ciems). Nelielā koka ēkā tiekas vietējie amatnieki, pašdarbnieki, dzied bērni. Blakus sporta aktivitātēm  laukums un sava  vieta piknikiem.   Bieži  darbnīcā tiek gatavotas īpašas  vietējās ziepes, kas atgādina gan lielus dzintara gabalus, gan spilgti krāsainus akmeņus.  Vietējie gatavo arī dažādas zāļu tējas, ko var namiņā apskatīt, izgaršot un iegādāties. Pasākuma  dalībnieki piedalījās ziepju gatavošanas meistarklasē un mazās sporta sacensības, pielietojot ciema centriņa piedāvātās  iespējas.  Ciemā, protams, ir sava leģenda, kad un kā  cēlušās   šejienes ziepes. Pasākumi mainās un taps arī citi, jauni projekti. vietējie ražotāji apgūst prasmes, lai pamazāk sāktu  savu uzņēmējdarbību. Ceļš  nav rožains, taču  sadarbībā daudz kas iespējams.

Sestdienā  Latvijas un Lietuvas amatnieki  pilsētas parkā  piedalījās kopīgā   „Zaliasis Skonis ” gadatirgū, piedāvājot savus ražojumus un drosmīgi iesaistoties piedāvātajās aktivitātēs.  Latviešu partnerību amatnieku piedāvātie darinājumi izcēlās ar labu  garšu, gaumi, rūpību un , varētu teikt, pat smalkumu.  Cēsu partnerības amatnieki piedāvāja  četrpadsmit gardus  piena sierus no Mārsnēniem,  austas linu šalles no Nītaures puses, plašu  Līgatnes amatnieku tekstildarinājumu klāstu,   elegantus Jaunpiebalgas filcējumus, Raunas ķiploku pulveri utt. 

   Vēlreiz par teikām.  Senos laikos kņaza Radzvila laikā ,kad iebraucēji  devās projām no pilsētas, gurķu  sēklas nedrīkstēja ņemt līdzi, jo to audzēšana bija kedainiešu monopols. Savukārt, izaudzētos gurķus salika mucās un veda tirgot uz Rīgu. Un tā kā Kedaiņos, Nevežis upes palienē ir senas gurķu audzēšanas tradīcijas,   vienlaikus tirdziņā notika  gurķu zupu un citu gurķu  gatavojumu degustācija,  gurķu  un citu augu dekoru  pagatavošana, gurķu mešana mērķī,   slēpojums zālē, svarcelšana „gurķu” laukumā, dažādas  meistarklases un sacensības bērniem, un pat īsta  „ Gurķu regate” ar kanoe laivām pilsētas kanālā. Cēsu partnerības pārstāvji regates sacensībās pārliecinoši pārspēja sāncenšus  regates braucienā.

 Visām norisēm, jāpiebilst,   klāt tika  pievienota  bezgalīga lietuviešu viesmīlība.

Dace Kalniņa




Ienāc ar:

Publicēt
 
Copyright © Cēsupartnerba.lv 2010
LV / ENG
reģistrēties
Jaunākais ...    Publikācija Lauku Lapā 2017.gada augusts.   PROJEKTU KONKURSS 4.KĀRTA.   Starptautiskā LEADER projekta 2.aktivitāte Ziemeļkurzemē.   
Pieteikties jaunumiem